definição e significado de AIDS | sensagent.com


   Publicitade E▼


 » 
alemão búlgaro chinês croata dinamarquês eslovaco esloveno espanhol estoniano farsi finlandês francês grego hebraico hindi holandês húngaro indonésio inglês islandês italiano japonês korean letão língua árabe lituano malgaxe norueguês polonês português romeno russo sérvio sueco tailandês tcheco turco vietnamês
alemão búlgaro chinês croata dinamarquês eslovaco esloveno espanhol estoniano farsi finlandês francês grego hebraico hindi holandês húngaro indonésio inglês islandês italiano japonês korean letão língua árabe lituano malgaxe norueguês polonês português romeno russo sérvio sueco tailandês tcheco turco vietnamês

Definição e significado de AIDS

Definição

definição - Wikipedia

   Publicidade ▼

Dicionario analógico

Wikipedia

AIDS

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par slimību. Par zirga gaitu (aids) skatīt Zirga gaitas.

AIDS ir inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) pēdējā, dzīvību apdraudošā pakāpe. Vārds "AIDS" ir saīsinājums no acquired immunodeficiency syndrome. Šis nosaukums atsaucas uz faktu, ka HIV nopietni bojā pacienta imūnsistēmu. Pirmoreiz saslimstība ar AIDS konstatēta 1981. gadā ASV, bet pētnieki atklājuši pat tik senus saslimšanas gadījumus kā 1959. gadā bijušie. Pasaulē diagnosticēti miljoniem saslimšanas ar AIDS gadījumu.

Satura rādītājs

Cēloņi

AIDS izraisa divi vīrusi, kas pieder pie retrovīrusu grupas. Pētnieki AIDS vīrusu atklāja 1983. gadā Francijā un 1984. gadā ASV. Vīruss kļuva pazīstams kā HIV-1. 1985. gadā Francijā zinātnieki atklāja vēl vienu radniecīgu vīrusu, kas izraisa AIDS. Šis vīruss, saukts HIV-2, pārsvarā sastopams Āfrikā. HIV-1 sastopams visā pasaulē.

HIV inficē noteiktus baltos asinķermenīšus, ieskaitot T-palīdzētāj-šūnas un makrofāgus, kam ir liela nozīme imūnsistēmas darbā. Vīruss piesaistās noteiktām molekulām, kas atrodas tikai šūnu virspusē. Šīs molekulas sauc par CD4 receptormolekulām, un pašas šūnas parasti sauc par CD4 šūnām. Kad HIV vīruss iekļūst vienā no šīm šūnām, vīruss ievieto savus gēnus šūnas reproduktīvajā sistēmā un izmanto to, lai radītu vairāk HIV. Šī infekcija nogalina CD4 šūnu un izplata AIDS vīrusus uz citām CD4 šūnām, kur process atkārtojas.

Simptomi

HIV var atrasties ķermenī 2-12 gadus, tam ārēji nekādi neizpaužoties. Inficēta persona var nodot vīrusu citai personai gan tad, kad ir simptomi, gan tad, kad to nav. Infekcija ar HIV visiem inficētajiem ilgst visu mūžu. Cilvēkiem, kas inficējušies ar HIV, pamazām parādās simptomi, ko var izraisīt arī mazāk svarīgas kaites. Gadījumā ar HIV infekciju šie simptomi ir paildzināti un bieži arī stiprāki. Simptomi mēdz būt šādi: palielināti limfmezgli, nogurums, drudzis, apetītes un svara zudums, caureja, mutes un vagīnas iekaisumi un infekcijas, nakts sviedri utt.

Parasti HIV izraisa spēcīgu “šķērdēšanas sindromu”, kas izpaužas kā nopietns svara zudums, vispārēja veselības pasliktināšanās un beigās arī nāve. Daudzos gadījumos vīruss inficē smadzenes un nervu sistēmu. HIV var izraisīt plānprātību, kam raksturīgas sajūtu, domāšanas vai atmiņas problēmas. HIV smadzeņu infekcija var izraisīt arī kustību vai koordinācijas problēmas.

Oportūniskās slimības

HIV iedarbība uz imūnsistēmu padara inficētos cilvēkus uzņēmīgus pret slimībām, ar ko parasti nesaslimst vai kas parasti nav nopietnas. Šīs slimības dēvē par oportūniskām, jo tās izmanto imūnsistēmas sabrukumu. Ja cilvēkam ir oportūniskā slimība, kāda cita smaga slimība vai noteikts skaits bojātu CD4 šūnu, tiek uzskatīts, ka ar HIV inficētajai personai ir AIDS.

Ir daudzas oportūniskās slimības, ar ko parasti slimo AIDS slimnieki. Ziemeļamerikā un Eiropā visbiežāk sastopamās ir pneumocystis carinii pneimonija, barības vada iekaisums, Kaposi sarkoma un citomegalovīrusa retinīts. Cilvēki, kuriem ir AIDS, parasti saslimst ar vismaz vienu no šīm slimībām.

Pneumocystis carinii pneimonija, kas ir plaušu infekcija, ir visbiežākais AIDS slimnieku nāves cēlonis. Barības vada iekaisums izraisa spēcīgas sāpes barības rīšanas laikā, kas mēdz izraisīt svara zudumu un dehidrāciju. Kaposi sarkoma ir vēža paveids, kas parasti parādās uz ādas. Audzēji var izskatīties kā zilumi, bet tie aug. Citomegalovīrusa retinīts ir acu infekcija, kas var izraisīt aklumu.

Vēl viena slimība, kas nosaka AIDS ar HIV inficētiem slimniekiem, ir tuberkuloze. Daudzas desmitgades tuberkulozes gadījumu skaits ASV mazinājās. 1980-to gadu vidū ārsti ievēroja, ka aug tuberkulozes gadījumu skaits HIV slimnieku vidū. Cilvēki, kam ir HIV, ir sevišķi uzņēmīgi pret tuberkulozi novājināto imūnsistēmu dēļ.

Personai, kas inficējusies ar HIV, 2-12 gadu laikā pēc inficēšanās attīstās HIV. Bērnam, kas dzimis, jau inficējies ar HIV, šis periods parasti ir īsāks. Medicīniska ārstēšana var pagarināt šo laiku, novilcinot saslimšanu ar oportūniskajām slimībām. Dažiem cilvēkiem, kas inficēti ar HIV jau vairāk kā 12 gadus, nav simptomu vai tie ir ļoti nelieli. Dažiem ir HIV simptomi, bet nav oportūnisko slimību simptomu.

Kā HIV tiek pārnēsāts

Pētnieki ir atklājuši trīs HIV pārnēsāšanas veidus: (1) dzimumsakari, (2) tiešs kontakts ar inficētām asinīm un (3) slimības pāriešana no inficētas sievietes uz embriju vai zīdaini. Visbiežāk sastopamais saslimšanas vaids ir dzimumsakari ar inficētu personu. HIV tiek pārnēsāts visās dzimumsakaru formās, ieskaitot anālo un orālo seksu.

Cilvēki, kas sev injicē narkotikas, var saskarties ar inficētām asinīm, lietojot zemādas adatas un šļirces. Asins pārliešanu un transplantāciju saņēmēji un cilvēki ar hemofīliju var nākt saskarē ar vīrusu caur inficētu donoru asinīm, asiņu komponentiem, audiem vai orgāniem. Tomēr gan ziedoto asiņu, gan orgānu donoru pārbaude praktiski nepieļauj iespēju inficēties šādā ceļā. Veselības aprūpē strādājošie var inficēties, nonākot tiešā saskarē ar inficētām asinīm. Tas var notikt, savainojoties ar adatu vai kādu citu asu priekšmetu, ko izmanto HIV slimnieka ārstēšanā. Daži pacienti inficējušies, ar HIV inficētam zobārstam labojot zobus.

Inficēta grūtniece var nodot HIV vīrusu auglim pat tad, ja viņai nav simptomu. Inficēta māte var inficēt mazuli, to barojot ar krūti.

Pētījumi liecina, ka HIV netiek pārnēsāts pa gaisu, ēdienu un ūdeni vai ar insektu palīdzību. Nav zināms neviens gadījums, kad inficēšanās notikusi, izmantojot vienu virtuvi vai virtuves piederumus, vannasistabu, ģērbtuvi, dušu, dzīvojamo telpu vai klasi.

Diagnoze un medicīniskā aprūpe ar HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem

Testi, kas ļauj noteikt HIV-1 atrašanos asinīs, kļuva plaši pieejami 1985.gadā. Testi, kas ļauj noteikt HIV-2 atrašanos asinīs, kļuva plaši pieejami 1992.gadā. HIV testi nosaka HIV vīrusa antivielu atrašanos asinīs. Antivielas ir proteīni, ko ražo noteikti baltie asinsķermenīši un kas reaģē ar noteiktiem vīrusiem, baktērijām vai nepazīstamām vielām, kas nokļūst ķermenī. Antivielu pret HIV atrašanās asinīs liecina par inficēšanos ar šo vīrusu.

Cilvēkiem ar HIV diagnosticē AIDS, ja testi rāda, ka viņiem ir mazāk kā 200 CD4 šūnu uz mikrolitru asiņu, vai ja viņi saslimst ar vienu vai vairākām oportūniskajām slimībām. Visiem ar HIV inficētajiem vajadzētu regulāri pārbaudīt CD4 šūnu skaitu asinīs un parūpēties, lai par viņu veselību nepārtraukti gādā ārsts.

Izveidoti ārstniecības līdzekļi, bet nav atrastas zāles pret HIV vai AIDS infekcijām. Pētnieki ir pētījuši vairākas zāles, kas apstādina HIV augšanu laboratorijas apstākļos. Vienas no šīm pretvīrusu zālēm ir zidovadīns, agrāk saukts par azidotimidīnu un parasti zināms kā AZT. Pētījumi liecina, ka AZT var novilcināt saslimšanu ar oportūniskajām slimībām.

AZT darbojas, kavējot HIV vairošanos CD4 šūnā. Diemžēl zālēm ir toksiski blakusefekti, ieskaitot nopietnu anēmiju (mazasinību), kad nepieciešama asiņu pārliešana. Arī divām citām pretvīrusu zālēm, didanozīnam (ddI) un zalcitabīnam (iepriekš sauktam par dideoksicitidīnu un parasti pazīstamam kā ddC), ir bīstami blakusefekti. Zinātnieki turpina meklēt efektīvākas un drošākas pretvīrusu zāles.

Ārsti ārstē AIDS arī, cīnoties pret oportūniskajām infekcijām. No pneumocystis carinii pneimonijas var izsargāties, lietojot īpašas antibiotikas vai ik mēnesi ieelpojot zāles pentamidīnu. Lai cīnītos pret Kaposi sarkomu, ārsti izmanto bioloģiskas substances, ko sauc par interferoniem.

Pētnieki meklē zāles, kas palīdzētu atjaunot normālu imūnsistēmas darbību. Tiek uzskatīts, ka zālēm pret AIDS jāaptur vīrusa augšana, jaizsargā no oportūniskajām slimībām un jāatjauno imūnsistēma.

Izsargāšanās no HIV

Lai izvairītos no inficēšanās ar HIV vīrusu, jāizvairās no seksuālām attiecībām ar personām, kas ir vai varētu būt inficētas. Efektīvākais izsargāšanās veids ir atturēšanās no seksuālām attiecībām vai intīmas attiecības ar tikai vienu, neinficētu personu. Medicīniskās un veselības aizsardzības autoritātes iesaka lietot prezervatīvu, stājoties dzimumsakaros ar personām, kas inficējušās ar HIV, vai personām, kuru infekcijas statuss ir nezināms. Narkotiku lietotājiem vajadzētu izvairīties no tādu zemādas adatu lietošanu, ko jau lietojusi cita persona. Ārsti iesaka ar HIV inficētām sievietēm nebarot savus bērnus ar krūti.

Daudzās valstīs visas ziedotās asinis pārbauda ar HIV noteikšanas testiem. Šie testi ir ievērojami paaugstinājuši asins pārliešanu drošību. 1992.gadā asinis sāka pārbaudīt arī pret HIV-2.

Veselības aizsardzības organizācijas ir izveidojušas norādījumus, kas palīdzētu izsargāties no HIV ārstniecības jomā. Tagad ārsti, zobārsti un citi veselības aprūpes darbinieki daudzu pārbaužu un procedūru laikā lieto cimdus, maskas un citus aizsargājošus apģērba gabalus.

Pētnieki strādā, lai izveidotu drošas, efektīvas un ekonomiskas vakcīnas pret HIV infekciju. Tomēr pat tad, ja HIV pārnēsāšana tiktu pārtraukta, vēl daudzus gadus turpinātos AIDS gadījumi. Tas notiktu tāpēc, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē jau ir inficējušies ar vīrusu, un tiem vēl attīstīsies slimība. Rezultātā zinātnieki mēģina izveidot vakcīnas, lai stiprinātu imūnsistēmu cilvēkiem, kas ir inficējušies ar HIV.

AIDS pasaulē

Gandrīz katra nācija Pasaules Veselības organizācijai ziņojusi par AIDS gadījumiem. Visvairāk HIV inficēto dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Līdz 1994. gadam tur bija jau vairāk kā 2 miljoni AIDS gadījumu un apmēram 9 miljoni cilvēku bija inficējušies ar HIV. Āfrikā, Indijā un Dienvidaustrumāzijā HIV pārnēsašana parasti notiek starp heteroseksuāliem vīriešiem un sievietēm. HIV infekcija ir kļuvusi par epidēmiju vairākām straujas attīstības nācijām. Daudzās no šīm valstīm veselības aizsardzības iestādēm trūkst līdzekļu, lai pienācīgi ārstētu pacientus un cīnītos pret epidēmiju ar izglītības palīdzību.

AIDS vēsture. HIV rašanās un izplatība

Zinātnieki nav droši par to, kā, kad un kur HIV vīruss attīstījās un pirmoreiz inficēja cilvēkus. Pētnieki parādījuši, ka HIV-1 un HIV-2 ir radniecīgāki imūndeficīta vīrusiem, kas inficē pērtiķus, nekā viens otram. Tāpēc pastāv pieņēmums, ka HIV attīstījās no vīrusiem, kas parasti inficē pērtiķus Āfrikā, un kaut kā tika pārnests uz cilvēkiem. Arguments pret šo teoriju ir tāds, ka HIV ir atrasts tikai cilvēkos. Tas nekad nav atrasts savvaļas pērtiķiem vai citu sugu dzīvniekiem.

Zinātnieki uzskata, ka HIV infekcija kļuva izplatīta pēc tam, kad Āfrikā 1960-ajos un 1970-ajos notika nozīmīgas sociālās izmaiņas. Daudzi cilvēki pārcēlās no laukiem uz pilsētu, kas beidzās ar pārapdzīvotību, bezdarbu un prostitūciju. Šādi apstākļi pavairoja seksuāli transmisīvo slimību, ieskaitot AIDS, gadījumus.

Pirmoreiz AIDS kā ‘jaunu’ slimību diagnosticēja 1980. un 1981. gadā Losandželosas un Ņujorkas ārsti. Ārsti konstatēja stāvokli kā kaut ko jaunu, jo visi pacienti pirms tam bija veselīgi, jauni, homoseksuāli vīrieši, kas cieta no retām vēža un pneimonijas formām. Nosaukums "AIDS" tika izgudrots 1982.gadā. Zinātnieki drīz vien noteica, ka AIDS attīstās, imūnsistēmai novājinoties, un ka vīruss, kas izraisa novājināšanos, tiek pārnēsāts caur dzimumsakariem, kopīgām narkotiku šļircēm un inficētu asiņu pārliešanu.

Pēc tam, kad 1983. un 1984. gadā HIV noteica kā AIDS cēloni, pētnieki izveidoja testus, kas ļāva noteikt inficēšanos ar HIV.

Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka 2004. gada beigās 37,2 miljoni pieaugušo un 2,2 miljoni bērnu ir inficēti ar HIV. 2004. gadā 4,9 miljoni inficējās ar HIV un 3,1 miljons nomira no AIDS. Kopš 1981. gada no AIDS ir miruši 23,1 miljoni cilvēku no 79,9 miljoniem inficēto.


Ārējās saites


.

Aīds

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
   
   Sengrieķu mitoloģija 
   
 Pirmatnējie dievi 
 Erots | Gaja | Haoss | Nikte | Reja | Tartars | Titāni | Urāns 
 Olimpa dievi 
 Afrodīte | Aīds | Apollons | Arejs | Artemīda | Atēna | Dēmetra | Dionīss | Hēfaists | Hēra | Hermejs | Hestija | Poseidons | Zevs 
 Citi nozīmīgi dievi 
 Aiols | Asklēpijs | Hekate | Hēlijs | Hipns | Moiras | Morfejs | Nemese | Nērejs | Nīke | Pāns | Persefone |Tanats 
 Varoņi 
 Agamemnons | Ahillejs | Hektors |Hērakls | Jāsons | Odisejs | Oidips | Persejs | Tēsejs 
 Mītiskas būtnes 
 Driādas | Giganti | Gorgonas | Haribda | Harpijas | Hidra | Himēra | Kentauri | Kerbers | Kiklopi | Lamija | Mīnotaurs | Mūzas | Nimfas | Pegazs | Satīri | Sfinksa | Silēni | Sirēnas | Skilla 
  

Aīds (grieķu ᾍδης vai Ἅιδης 'neredzamais') sengrieķu mitoloģijā ir mirušo valstības valdnieks, kā arī pati mirušo valstība. Sākotnēji šajā vārdā dēvēja tikai dievu, taču tā ģenitīvs nozīmēja (saīsināti) "Aīda mājoklis", un drīz vien arī nominatīvu sāka lietot, lai apzīmētu veļu valstību.

Aīds nav nāves dievs (nāves iemiesojums sengrieķu mitoloģijā ir Tanats).

Romiešu mitoloģijā Aīdu dēvē par Plutonu (no grieķu Πλούτων).

Satura rādītājs

Aīds (mirušo valstība)

Aīdam ir vairākas daļas (to skaitā Elisija lauki un Tartars). Grieķu mītos Aīda daļas norādītas dažādi. Citos mītos pēcnāves dzīve saistās ar Hesperīdu dārzu.

Aīdā mirušo dvēseles nogādā Hermejs. Pēc homēriskās tradīcijas ieeju Aīdā sargā Kerbers; Aīdā atrodas asfodeļu pļava, kur klīst mirušo gari, vairākas upes (Kokīta, Stiksa, Lēta, Aheronta, Flegetonta). Atsevišķa Aīda daļa ir Tartars.

Mirušo dvēseles nokļūst pazemē, šķērsojot Aherontas upi, pār kuru tās pārceļ laivinieks Hārons, kas par pārcelšanu prasa nelielu monētu (tādu mēdza likt zem mēles mirušajiem). Tie, kam monētas nav, uz visiem laikiem paliek tuvējā krastā. Upes attālāko daļu sargā Kerbers, trīsgalvainais suns, ko sakāva Hērakls.

Tālāk atrodas Erebs (iespējams - eifēmisms, kas apzīmē Aīdu), kurā ir divi avoti - Lētas (kur parastās dvēseles dodas izdzēst atmiņas) un Mnēmosines (no kura dzer mistērijās iniciētie). Tiesu pār mirušajiem spriež Minijs, Radamantijs un Aiaks. Triju ceļu krustojumā, kas svēts Hekatei, tiek vērtētas mirušo dvēseles. Tām, kas nav nedz labas, nedz ļaunas, jāatgriežas asfodeļu pļavā; ļaunajām jādodas uz Tartaru, savukārt varonīgās vai svētītās nonāk Elisija laukos.

Dzīvajiem mirušo valstībā izdevās iekļūt reti, parasti iekļūt izdevās varoņiem, piemēram, Hēraklam, Odisejam, Enejam (Sibilas pavadībā), Orfejam un Tēsejam.

Aīds (dievs)

Sengrieķu mitoloģijā Aīds ir titānu Krona un Rejas dēls. Viņam ir trīs vecākas māsas - Hestija, [Dēmetra] un Hēra - un divi jaunāki brāļi - Poseidons un Zevs.

Aīdu kopā ar viņa brāļiem un māsām pēc piedzimšanas aprija Krons, taču Zevs piespieda Kronu viņus atrīt. Vēlāk Aīds kopā ar Zeva atbrīvotajiem dieviem un Krona brāļiem cīnījās ar titāniem, kurus arī uzvarēja. Cīņai Zevs, Poseidons un Aīds no kiklopiem saņēma ieročus - Zevs zibens šautru, Poseidons trijzari, bet Aīds - bruņucepuri, kas padara neredzamu. Viņš naktī pirms kaujas iezagās titānu apmetnē un iznīcināja viņu ieročus. Pēc kara trīs dievi lozēja savas valstības - Zevs izlozēja debesis, Poseidons ūdeņus, bet Aīds - pazemi.

Aīds sēž melnkoka tronī, viņa pajūgu velk ogļmelni zirgi, viņam bija vēl trīsgalvains suns, kas sargā ieeju pazemē. Aīda simboli ir bruņucepure, kas dara neredzamu (to viņš dažkārt aizdeva gan dieviem, gan cilvēkiem, piemēram, Persejam), kā arī divzaru zizlis. Citi Aīda atribūti ir narcise un ciprese.

Pielūgsme

Dzīvie no Aīda baidījās, tāpēc bieži viņa apzīmēšanai tika lietoti eifēmismi. Tika uzskatīts, ka viņš pārvalda arī zem zemes esošos minerālus, tāpēc viņu dēvēja par Plūtonu (Πλούτων, saistīts ar vārdu "pārticība"), no kā radies arī attiecīgais romiešu dieva vārds. Sofokls Aīda dēvēšanu par "bagāto" skaidroja šādi: "Drūmais Aīds sevi dara bagātu ar mūsu nopūtām un asarām."

Pielūdzot Aīdu, grieķi sita rokas pret zemi, lai viņš tos dzirdētu. Aīdam tika ziedoti melni dzīvnieki. Uzskata, ka reiz viņam piedāvāti pat cilvēku ziedojumi. Asinis, kas tika ziedotas Aīdam, tika tecinātas bedrē, lai varētu viņu sasniegt. Cilvēkam, kurš piedāvāja ziedojumu, bija jāaizgriež seja.

Persefone

Savu sievu Persefoni Aīds nolaupīja, kamēr viņa ar draudzenēm pļavā plūca puķes. Persefones māte - auglības dieviete Dēmetra - devās meitu meklēt un aizmirsa par savu pienākumu, tāpēc zemi piemeklēja sausums un bads. Aīdam izdevās Persefonei iemānīt trīs granātābola sēkliņas, kas nozīmēja, ka viņai pilnībā neizdotos atstāt mirušo valstību pat ar Zeva palīdzību. Uzzinājusi par mātes bēdām, Persefone lūdza Aīdam atļauju doties viņu apciemot. Katru nākamo gadu Persefonei tomēr bija jāatgriežas pie Aīda, un ziemas mēneši ir tie, kuru laikā Dēmetra skumst pēc meitas.

Orfejs un Eiridīke

Orfejs devās uz mirušo valstību, lai atgūtu savu sievu Eiridīki. Aīds deva viņam savu atļauju to darīt, jo Orfejs skaisti spēlēja, taču ar vienu noteikumu - Eiridīkei jāiet aiz Orfeja un viņš nedrīkst palūkoties tai sejā, pirms abi nav sasnieguši virszemi. Orfejs piekrita, tomēr paraudzījās atpakaļ, tāpēc Eiridīki zaudēja.

Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Hades
.

.

   Publicidade ▼

 

todas as traduções do AIDS


Conteùdo de sensagent

  • definição
  • sinónimos
  • antónimos
  • enciclopédia

 

4141 visitantes em linha

calculado em 0,062s