Definição e significado de Brazīlija

Vikipēdijas raksts

Brazīlija (portugāļu: Brasil), oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kura aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts Latīņamerikā un piektā lielākā pasaulē. Arīdzan pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā valsts. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo Atlantijas okeāns. Ziemeļos tā robežojas ar Francijas aizjūras departamentu Franču Gviānu, Surinamu, Gajanu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos ar Bolīviju un Peru, dienvidrietumos ar Paragvaju un Argentīnu, bet dienvidos ar Urugvaju.

No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija Portugāles kolonija, tadēļ tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Pēc neatkarības iegūšanas tā tika pasludināta par Brazīlijas impēriju, bet tikai 1889. gadā tā kļuva par republiku. Pašlaik Brazīlija ir federāla republika, kura sastāv no 26 štatiem un viena federālā distrikta. Tā ir Apvienoto Nāciju dibinātājvalsts.

Brazīlijai ir desmitais lielākais iekšzemes kopprodukts pasaulē un lielākais Latīņamerikā. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz globālo ekonomiku.^[3] Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.^[4] Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15-20% no visām dzīvnieku un augu sugām,^[5] kas galvenokārt ir izskaidrojams ar Amazones lietusmežu atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km².

Etimoloģija

Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka portugāļi to nosauca pēc mežos augošā brazas koka nosaukuma,^[6] no kura pirmie kolonisti ieguva sarkano krāsu.

Vēsture

Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka iespējams cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, alu zīmējumi, vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.^[7] Vēl pirms eiropieši atklāja Dienvidameriku, tā jau bija sadalīta starp Kastīlijas karalisti un Portugāli. Saskaņā ar Tordesiljasas līgumu, kas tika parakstīts 1494. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. meridiāna loka.

1500. gadā Pedru Kabrala (Pedro Cabral) vadībā portugāļi bija pirmie eiropiešu kolonisti, kuri ieradās Brazīlijā un nodibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāji.^[8] Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija klejotāji ar ierobežotām lauksaimniecības darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts kanibālisms.^[8] Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no Andu kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņi, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies džungļos.^[8] Ļoti daudz ieziemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, baku, dēļ.

Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai 1532. gadā mūsdienu Sanpaulu štatā un nosauca par Sanvisenti. Ap šo laiku sākās arī Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona izpēte. 1549. gadā tika dibināta Salvadora, kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. 1555. gadā franču jūrnieks Nikolā Djurāns de Viležjons (Nicolas Durand de Villegaignon) Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no Francijas aizbēgušie hugenoti. Tomēr 1565. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas Riodežaneiro dibināšanas gadu. 1624. gadā Salvadorā iebruka nīderlandieši. Līdz 1633. gadam Nīderlandes Austrumindijas kompānija spēja pakļaut arī Resifi un lielu daļu no Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja Johans Maurics (Johan Maurits). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no Portugāles, kuru no 1580. līdz 1640. gadam pārvaldīja Spānijas ieceltie vicekaraļi no Habsburgu dinastijas. Tādēļ 1654. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu holandiešus.

Ģeogrāfija

Brazīlija atrodas Dienvidamerikā un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir Latīņamerikas lielākā valsts un piektā lielākā valsts pasaulē. Brazīlija robežojas teju vai ar visām Dienvidamerikas valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju (Franču Gviānu), Surinamu, Gajānu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos - ar Peru un Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Paragvaju, Argentīnu un Urugvaju. Ekvadora un Čīle ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo Atlantijas okeāns.^[9] Brazīlijai nepieder izteikti lielas okeāna salas. Brazīlijai pakļautībā atrodas vienīgi ļoti mazas Atlantijas okeāna salas. Tas ir Trindadi, Martina Vasa salas, Fernandu di Noroņas sala, Rokasas atols un Sanpedru un Sanpaulu salas.

Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir Amazones līdzenums un Brazīlijas plakankalne. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,^[9] un to galvenokārt klāj lietusmežs, kuru 1970. un 1980. gados rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.^[7] Sākot ar 1980. gadu beigām starptautiskā spiediena dēļ Brazīlijas valdība sāka ierobežot Amazones lietusmeža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir 1000 m v.j.l.,^[9] un tai ir raksturīgi paugurainas savannas. Pašos valsts ziemeļos atrodas Gvajānas plakankalne.

Amazone un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido baseinu, kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir Sanfransisku, Parnaiba, Paragvaja, Parana un Urugvaja.

Tā kā Brazīlijas teritoriju šķēro gan ekvators, gan dienvidu tropu loks, tad tā galvenokārt atrodas tropu joslā. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas mērenajā joslā. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs klimats, tomēr ne visur tas ir vienāds. Brazīlijas plakankalnes pilsētās, piemēra, Braziljā, klimats ir maigs, dienas vidējā temperatūra ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, Riodežaneiro, klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris – maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet Amazones līdzenumā ir ļoti mitrs.

Administratīvais iedalījums

Galvenais raksts: Brazīlijas administratīvais iedalījums

Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 municipalitātēs. Visus štatus iedala piecos lielākos reģionos, kuriem nav pašiem sava pārvalde.

Valdība

Brazīlija ir daudzpartiju federāla republika ar divām likumdevēja palātām: Federālajā senātā ir 81 loceklis, bet Deputātu palātā - 513 locekļi.^[9] Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi - uz četriem gadiem.^[7] Valsts un valdības galva ir Brazīlijas prezidents, kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Līdz 2011. gada 1. janvārim Brazīlijas prezidents ir Luiss Inacio "Lula" da Silva. Tā kā Brazīlijas prezidents var tikt ievēlēts tikai uz diviem termiņiem, tad 2011. gadā būs jauns prezidents. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar 1988. gadā laboto Brazīlijas konstitūciju. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde.

Galvenās politiskās partijas ir Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija, Liberālās frontes partija, Demokrātiskā Strādnieku partija un Strādnieku partija.^[7]

Līdz 1960. gadam Brazīlijas galvaspilsēta bija Riodežaneiro, pēc tam tā ir Brazilja. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni.

Demogrāfija

Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, indiāņu-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi Amazones baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija portugāļi, tad valsts oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir angļu valoda.^[7] No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no Āfrikas papildus ieveda aptuveni 3–4 miljonus vergus. 1920. gados Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi japāņu zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir lielākā japāņu diaspora – te dzīvo vairāk nekā 2 miljoni japāņu izcelsmes cilvēku.^{[nepieciešama atsauce]}

Aptuveni puse no Brazīlijas iedzīvotājiem ir jaunāki par 20 gadiem.^{[nepieciešama atsauce]} Pēdējos 60 gados iedzīvotāju skaits valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi nabadzīgi. Lielās pilsētas ieskauj plašas graustu rajoni, kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas Atlantijas okeāna vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas Sanpaulu un Riodežaneiro.

Aptuveni 90% iedzīvotāji ir kristieši (galvenokārt Romas katoļi un protestanti), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.^[9]

Tautsaimniecība

Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir lauksaimniecības, kalnrūpniecības, ražošanas un pakalpojumu nozares.^[7] Aptuveni viena trešdaļa no darbaspēka ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir kafija, citrusaugļi, sojas pupiņas, cukurniedres, rīsi, kukurūza, kakao, kokvilna, tabaka un banāni.^[7]

Nozīmīgākās ostas Atlantijas okeāna krastā ir Belena, Salvadora, Riodežaneiro, Santusa un Portualegri.^[9] Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt Santusa ir nozīmīga kafijas eksporta osta.^[7] Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietusmežā. Visvairāk no turienes izved kokmateriālus un kaučuku, kā arī dažadas meža veltes, piemēram, Brazīlijas riekstus un ārstniecības augus.^[7] Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī zelta iegūšana, ekotūrisms un zvejošana. Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā nozīmīgā saimniecības nozare ir cukura iegūšana no cukurniedrēm.^[7] Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās savannas ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar lauksaimniecības produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir derīgo izrakteņu iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus kultūraugus. Riodežaneiro štatu var saukt par valsts rūpniecības centru.^[7] Arī Sanpaulu štatā ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar lauksaimniecību.

Brazīlijā attīstās tirgus ekonomika, kura balstās uz ražošanu, finanšu pakalpojumiem un tirdzniecību.^[9] Brazīlijas oficiālā valūta ir Brazīlijas reāls.

Kultūra

Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši portugāļi, bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, literatūra, visvairāk attīstās Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā.^[7]

Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 universitātēm.^[7]

Sports

Populārākais sporta veids Brazīlijā ir futbols. Brazīlijas futbola izlase vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi FIFA Pasaules kausu. Brazīlijai ir arī spēcīgas basketbola un voljebola izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir teniss, peldēšana, vingrošana. Brazīlija ir vairāku sporta veidu dzimtene, piemēram, pludmales futbola, futzāla.

Arīdzan autosports šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas Formulas 1 piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona nosaukumu: Emersons Fitipaldi divas reizes, Nelsons Pikē un Airtons Senna katrs pa trim reizēm.

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites

ace:Brasil.