Dators
Vikipēdijas raksts
Dators (no angļu data processor - datu apstrādātajs) ir iekārta, kas apstrādā datus pēc iepriekš definētas procedūras. Datori ir konstruēti no komponentiem, kas veic vienkāršas, iepriekš noteiktas darbības. Šo komponenšu savstarpējā saziņa ļauj datoram veikt informācijas apstrādes procesus. Pareizi sakonfigurēts (ieprogrammēts) dators spēj risināt noteiktas problēmas, kā arī būt lielākas sistēmas sastāvdaļa. Pareizi sakonfigurētām datoram padodot ievaddatus, programma tos apstrādā, un dators spēj atrisināt problēmu vai prognozēt sistēmas uzvedību.
Satura rādītājs |
Datoru klasifikācija
Pēc lietojuma
- Klēpjdators
- Lieldators
- Mikrodators
- Minidators
- Personālais dators (PC jeb galddators)
- Plaukstdators
- Multimediju dators
- Valkājamais dators
- Darbstacija
- Serveris
Pēc lietotās tehnoloģijas
Pirmie datori bija tīri mehāniski. 1930. gados telekomunikāciju industrijā parādījās releji, bet 1940. gados jau tika uzbūvēi pirmie tīri elektroniskie datori izmantojot radiolampas. 1950. un 1960. gados tās tika aizstātas ar tranzistoriem, , bet 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā parādījās pirmās mikroshēmas.
Šobrīd zinātnieki mēģina radīt optiskos datorus, kas elektrības vietā izmantotu gaismas signālus. Tiek pētītas iespējas izmantot datorikā bioloģiskās DNS. Radikāls solis datoru attīstībā būtu kvantu datoru izveide.
Kā datori strādā
Kaut arī datoros lietotās tehnoloģijas ir radikāli mainījušās kopš pirmo datoru parādīšanās 1940. gados, praktiski visi mūsdienās lietotie datori ir balstīti uz fon Neimana arhitektūru.
Ievade un Izvade
Instrukcijas
Programmas
Operētājsistēma
Lai dators varētu veikt kādu darbību, tā atmiņā visu laiku ir jābūt ielādētai kādai programmai. Parasti (tipiskos datoros) šāda programma ir operētājsistēma. Operētājsistēma nosaka, kuras programmas darbināt, kad un kādus resursus (piemēram, atmiņu) tām piešķirt. Operētājsistēma arī nodrošina aparatūras abstrakcijas slāni, kas nodrošina iespēju vienā datorā veidotas programmas darbināt uz citiem datoriem.
Vēsture
- 500 gadu pirms m.ē. - Ķīnā parādījās mūsdienīgāks abaka variants ar skaitāmajiem kauliņiem uz auklas.
- 1492. — Leonardo da Vinči kādā savā dienasgrāmatā uzzīmeja skici savai skaitāmajai mašīnai ar desmit zobu zobratiem. Lai arī ierīce pēc šiem rasējumiem tika izveidota tikai 20. gadsimtā, tā izrādījās darboties spējīga.
- 1623. — Vilhelms Šikards, Tjūbigenas universitātes profesors, izveidoja ierīci uz zobratu pamata, tā tiek saukta par skaitošo pulksteni. Vai ši ierīce tika izveidota profesora dzīves laikā, nav zināms, bet 1960. gadā tā tika izveidota un izrādījās darboties spējīga.
- 1630. — Ričards Delaimens izveidoja apaļu logaritmisko lineālu.
- 1642. — Blēzs Paskāls izveidoja pirmo reālo un zināmo mehānisko skaitļotāju. Ierīce saskaitīja un atņēma. Paskāls izveidoja vairāk kā desmit šādas ierīces, bet saglabājušas ir tikai 8.
- 1673. — vācu filozofs, matemātiķis Gotfrīds Vilhelms Leibnics izveidja mehānisku kalkulatoru, kurš varēja izpildīt visas četras darbības.
- 1723. — vācu matemātiķis un astronoms Kristians Ludvigs Herstens uz Leibica darbu pamata izveidoja aritmētisko mašīnu. Mašīna spēja ievērot darbību secību un tai bija paredzēta iespēja pārbaudīt ievadītos datus.
- 1786. — vācu inženieris Johans Millers izvirzīja ideju par specializētu kalkulatoru logaritmu tabulēšanai ar dažādām metodēm.
- 1801. — Žozefs Marija Žakkards uzbūveja ierīci, kura darbojās ar perfokartēm.
- 1820. — francūzis Toms de Kalmārs sāka pirmā aritmometru rūpieciskā ražošana
- 1822. — angļu matemātiķis Čārlzs Bebidžs izplānoja, bet neuzbūvēja specializētu aritmometru matemātisko tabulu veidošanai.
- 1837. — Čārlzs Bebidžs izplānoja, bet neuzbūvēja, pirmo mehānisko datoru, kuru nosauca par analītisko mašīnu.
- 1855. — brāļi Edvards un Georgs Šutci (George & Edvard Scheutz) uzbūvēja pirmo ierīci pēc Bebidža idejas.
- 1884.—1887. — Holerīts izstrādāja elektrisko skaitļojošo mašīnu, kuru izmantoja ASV no 1890. līdz 1900. gadam.
- 1927. — Masačusetsas tehnoloģiskajā institūtā (MIT) tika izgatavots analogais dators, kas varēja atrisināt vienkāršus vienādojumus
- 1938. — vācu inženieris Konrāds Cūze uzbūvēja pilnīgi mehānisku programējamu mašīnu Z1. Tas bija izmēģinājuma modelis, un nekad tā arī netika izmantots praktiskā darbā. Tās atjaunotā versija glabājas Berlīnes Tehniskajā muzejā. Tajā pašā gadā Cūze sāka veidot Z2.
- 1941. — Konrāds Cūze izveido skaitļotāju Z3, kuram piemita visas mūsdienu datora īpašības
- 1942. — Aiovas štata universitātē (Iowa State University) Džons Atanasofs (John Atanasoff) un viņa aspirants Klifords Berijs (Clifford Berry) izveidoja (precīzāk, izstrādāja un sāka montēt) pirmo ASV elektronisko skaitļojamo mašīnu (Atanasoff-Berry Computer — ABC). Kaut arī šī mašīna tā arī netika pabeigta, tomēr tā atstāja lielu iespaidu uz Džonu Močliju, kurš pēc 2 gadiem izveidoja IBM ENIAC.
- 1943. gada beigās tika izstrādāta speciālā skaitļojamā mašīna Colloss. Mašīna darbojās, atšifrējot fašistiskās Vācijas ziņojumus.
- 1944. gada palaista pirmā ASV skaitļojamā mašīna MARK.
Skatīt arī
- Datoru attīstības hronoloģija (grafiskā veidā)
Ārējās saites
ace:Komputer.