Definição e significado de Talsi

Vikipēdijas raksts

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, Talsu novada centrs Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā.

Nosaukuma cilme

Pilsētas nosaukums cēlies no līvu vārda Tālsa.

Ģeogrāfija

Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir Talsu pilskalns (uz kura atradās kuršu pils), Ķēniņkalns (pie kura atrodas skulptūra Koklētājs]]), Saules kalns (uz kura atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (uz kura atrodas muzejs), Baznīckalns (uz kura atrodas luterāņu baznīca), Dzirnavkalns (uz kura kādreiz atradās dzirnavas un Livonijas ordeņa mūra pils), Leču kalns (uz kura atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (uz kura atrodas viesnīca Talsi) un Vilkmuižas kalns.

Vilkmuižas ezeru ieskauj Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek Dzelzupīte, kas ietek Stendē. Pie Talsu ezera, kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns.

Vēsture

Vanemas zemes sastāvā (10. - 13. gadsimtā)

Talsi kā Vanemas zemes ciems (villa Talse) pirmo reizi pieminēti 1231. gada kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni Balduīnu no Alnas par pāriešanu kristīgajā ticībā. Tomēr kurši katoļticībā nepārgāja, bet turpināja savas sentēvu reliģiskās tradīcijas, savu mirušo pelnus Vilkmuižas ezerā apglabājot vēl līdz 14. gadsimta beigām. Ar pavisam primitīvām metodēm (grābekļiem) no ezera izvilktas neskaitāmas (vismaz 2000) kuršu senlietas.

Talsu pilskalna 3500 m2 lielo plakumu dienvidpusē norobežo septiņus metrus augsts zemes valnis, pārējās pusēs valnis ir zemāks. Pilskalnam ir priekšpils un 4,5 ha liela senpilsēta, kas ar nosaukumu “pilsāts” minēta kādā 1422. gada dokumentā (pilsahten to Talsen).

Arheoloģiskajos izrakumos (Karnups, 1938) konstatēts, ka pilskalna augšējie slāņi attiecas uz 13.-14. gadsimtu (Livonijas ordeņa periods), ko apliecina 16 monētas, no tām vēlākā ir ar 14. un 15. gadsimtu miju datējams brakteāts (Pelda, 1978). Senākie slāņi attiecas uz 10. - 11. gadsimtu, kurā dominēja līviem raksturīgās rotaslietas.

Livonijas ordeņa valsts sastāvā (13. - 16. gadsimtā)

Pēc 1253. gada 4. aprīļa līguma, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Talsus (Talzen vai Dalsen) turpmāk pārvaldīja Livonijas ordenis. 1291. gadā ordeņa pārvaldīto kuršu koka pili aplenca lietuviešu karaspēks, bet to ieņemt nespēja. Mūra pili Dzirnavkalnā uzcēla tikai 14. gadsimta beigās vai 15. gadsimta sākumā. Dokumentos vācu pils Talsos droši minēta tikai ar 1434. gadu.

Vācu amatnieki un tirgotāji Talsos uzradās tikai 15. gadsimts un apmetās pie mūra pils. 15. gadsimtā tika uzcelta pirmā koka baznīciņa, kura 16. gadsimta pusē bija pussagruvusi, tāpēc tika nolemts celt mūra baznīcu, tomēr jau 1609. gadā arī tās stāvoklis bijis bēdīgs.

Atskaņu hronika (11812.-11851. rindas) par kauju ar leišiem pie Talsu pils (1291)

"Nu gribu es jums pastāstīt, kā leiši bij uz Kurzemi ar karaspēku nākuši. Par Talsiem kādu pili sauca, turp tie nu kādu rītu trauca, lai neganti tai uzbruktu. Ar lielām mokām pilsētu kaut kādīgi vēl noturēja un arī pili paglābt spēja. Kas ārpusē tai atradās, no tiem tik retais izglābās: tie tika gūstīti vai kauti. Ar laupījumu pilni krauti bij vezumi, ko aizveda. Bet pils vēl stāvam palika. Kad pulkiem mājup griezties lika, tas pēkšņi viņiem aizliegts tika ar paša dieva palīdzību, kā jums to tūdaļ stāstīt gribu. Bij zināms kļuvis Mītavā, ka leiši karagājienā uz Kurzemi nu šurpu jāja. Kad Mītavā to uzzināja, tad komturs steidzīgi, kā brāļi lēmuši, vēstuli nu rakstīt lika, caur ko tas mestram zināms tika, kurš tanī laikā Rīgā bija. Kad vēstuli tam nolasīja, viņš vairs to lietu neatlika un brāļiem to nu izlemt lika, viņš lūdza vecu, lūdza jaunu, jo padoms nav nekad par ļaunu: lai teic, vai cīnīties vai labāk atteikties. Tāds prāts bij visiem bruņiniekiem ka nedrīkst atļaut ienaidniekiem no zemes projām jāt: pret tiem būs cīņā stāt, tie jāapkauj ir tā kā cāļi".

Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā

1561. gadā pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas Livonijas ordeņa valsts dienvidu daļa tika pārveidota par Kurzemes un Zemgales hercogisti. Talsus smagi skāra Polijas-Zviedrijas karš, kura laikā 1657. sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja Talsu mūra pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. Lielo mēra epidēmiju izraisīja Lielais Ziemeļu karš, kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1733. gadā koka apbūvi izpostīja liels ugunsgrēks.

Kurzemes guberņas sastāvā

1800. gadā Talsos sāka ierasties ebreji no Polijas un Lietuvas, sasniedzot pusi no iedzīvotāju skaita, tie pārņēma savās rokās pilsētas tirdzniecību. 1819. gadsimtā Talsi kļuva par pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Talsen), kas bija padota Tukuma virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības, tajā darbojās sērkociņu fabrika, liķieru fabrika, divas zeltera fabrikas,, alus darītava, vilnas kārstuve un tipogrāfija, 127 amatnieku darbnīcas un 22 krogi. 1905. gada sacelšanās laikā Talsi 3.-5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija. 1906. gada augustā kara tiesa pieciem revolucienāriem piesprieda nāvessodu.

Pirmais Pasaules karš un Brīvības cīņas

1915. gada vasarā Talsus okupēja ķeizariskās Vācijas armija, pirms tam krievu valdība iedzīvotājiem spaidu kārtā lika doties bēgļu gaitās. Vācu okupācijas iestādes 1917. gadā atjaunoja Kurzemes hercogisti Prūsijas protektorātā. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti šaursliežu dzelzceļi, kas Talsus savienoja ar Mērsragu un Roju, kā arī ar Dundagu, Mazirbi un gar jūras krastu ar Ventspili.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī reālā vara tomēr palika vācu nodibināto iestāžu rokās, kuras no pilsētas padzina lielinieki 1919. gada 4. janvārī, kas nodibināja Talsu apriņķa revolucionāro tribunālu. 1919. gada 14. martā Talsos ienāca vācbaltiešu landesvērs, kas pakļāvās Andrieva Niedras Pagaidu valdībai. 1919. gada 30. oktobrī Talsus ieņēma Bermonta armija, kuru 1919. gada 24. novembrī padzina Latvijas Republikas armija.

Latvijas Republikas sastāvā

Latvijas valdība apstiprināja Talsiem piešķirtās pilsētas tiesības un 1925. gadā apstiprināja pilsētas ģerboni - roku ar ozollapu vainagu. 1930. gados Talsos darbojās apmēram 300 tirdzniecības un 270 rūpniecības un amatniecības uzņēmumu, no kuriem lielākie bija Lapševska dzirnavas un kokzāģētava, Glāzera cietes fabrika u.c. Pēc 1939. gada līguma pie Talsiem tika uzbūvēts padomju armijas lidlauks. 1940. gada augustā Talsi nokļuva PSRS sastāvā, bet 1941. gada jūnijā tos ieņēma nacistiskās Vācijas armija, kas Otrā pasaules kara beigu posmā Talsus pārvērta par Kurzemes cietokšņa pārvaldes centru, kas kapitulēja tikai 1945. gada 9. maijā. 1949. gadā tika izveidots Talsu rajons. 1990. gada 4. maijā tika apjaunota Latvijas Republikas likumdošana. 2009. gadā tika izveidots Talsu novads, kurā iekļāva lielu daļu bijušā Talsu rajona pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu.

Iedzīvotāji

Talsos dzīvo mazāk kā 12 tūkstoši iedzīvotāju, tomēr tā ir ļoti dzīva pilsēta, jo tās pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas (Pastende, Dižstende, Mundigciems, Zvirgzdi, Paugurciems, Laidze, Valdgale, Vandzene u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. Talsi ir centrs, uz kurieni dodas visi Talsu un apkārtējo novadu iedzīvotāji sākot no Kolkas un Dundagas, līdz Stendei vai Sabilei.

Vairums iedzīvotāju ir latvieši un bez latviešu valodas retumis var dzirdēt vienīgi čigānu valodu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Ekonomika

Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu, tādu nebija arī padomju gados. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un smilts atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur.

Attēlu galerija

Cilvēki

• Juris Bartkevičs (1950) - aktieris
• Intars Busulis (1978) - dziedātājs
• Linda Leen - dziedātāja
• Agris Māsēns (1947) - aktieris
• Jānis Stībelis - dziedātājs
• Rihards Zaļupe

Ārējās saites

• Talsu mājas lapa
• "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem

.