Aborts
Vikipēdijas raksts
Skatiet šī raksta diskusijas lapu. |
Iemesls: Atsauču noformējums Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Satura rādītājs |
Aborta veidi
Spontānais aborts
Mākslīgais aborts
Mākslīgais aborts tiek izdarīts ķirurģiski vai ķīmiski. Latvijā Legāli mākslīgo abortu, pēc sievietes lūguma, drīkst izdarīt līdz 12 nedēļai, ja vien tas neapdraud grūtnieces dzīvību, bet izvarošanas vai smagu medicīnisku komplikāciju gadījumā, ja apdraudēta mātes vai bērna dzīvība un veselība, līdz 22. nedēļai.
Diskusijas par abortu morālo statusu
Mākslīgais aborts ir ētiski ļoti strīdīgs jautājums. Pretinieki norāda, ka nedzimis bērns ir dzīvība un aborts ir slepkavība. Atbalstītāji pastāv uz grūtnieces tiesībām izvēlēties un sievietes apstākļu spiestas izdarītu nelegālus abortus, kas var būt bīstami dzīvībai un veselībai. Bieži vien abortu atbalstītāji norāda, ka piedzimstot negribēts vai slims bērns ciestu lielākas morālas un fiziskas mokas nekā aborta izdarīšanas brīdī.
Embrija un augļa tiesību statuss
Svarīgi diskusijās par abortu morālo statusu ir noskaidrot, kurā brīdi cilvēks kļūst par juridisku subjektu un uz viņu sāk attiekties tiesības uz dzīvību. Tie, kuri attaisno abortu, apgalvo, ka cilvēkam šādas tiesības var piemist tikai tad, kad viņš ir kļuvis par sevi apzinošu subjektu un ir spējīgs veidot apzinātas nākotnes ieceres. Tiesa šādu nostāju kritizē tie, kuri iestājas par abortu ierobežošanu. Viņuprāt šāds pieņēmums novestu pie tā, ka attaisnojama būtu arī tikko dzimuša zīdaiņa nogalināsanā, jo arī viņam nav izveidojusies runas spēja un viņs neapzinās sevi, kā laikā eksistējošu subjektu, tomēr mūsu morālā intuīcija pretojas leģitimizēt zīdaiņa nogalināšanu un par to ir paredzēts sods. Šo argumentu abrotu aizstāvji atspēko, sakot, ka attieksme pret zīdaini, kā pilntiesīgu juridisku subjektu ir tikai sociālas konvencijas rezultāts, līdz ar to šim argumentam ir vairāk retoriska iedaba, jo tas noved pie tādām konsekvencēm, kuras, lai arī iespējamas, nav nepieciešamas legalizejot abortus.
Sievietes tiesības kontrolēt savu ķermeni
Iespējams svarīgākais jautājums diskusijās par abortu morālo statusu ir sievietes tiesību jautājums attiecībā pret embrija un/vai augļa tiesībām. Var sacīt, ka starp abām pusēm – gan tiem, kuri vēlas ierobežot abortus un tiem, kuri legalizēt, vai saglabāt legālus, pastāv vienprātība tajā, ka aborti ir jāatļauj, ja 1. Sievietes dzīvības ir briesmās 2. Grūtniecība ir seksuālas vardarbības sekas. 3. Gaidāmais bērns būs bezcerīgi slims. Problēmas rodas situācijās, kad neviens no šiem objektīvajiem apstākļiem nav spēkā, bet sieviete tāpat grib veikt abortu. Liberālā un feministiskā pozīcija iestājas par sievietes tiesībām jebkurā gadījumā izvēlēties abortu, arī tad, ka tam nav ārēju iemeslu, savukārt konservatīvā pozīcija apgalvo, ka to darīt nedrīkst, atsaucoties uz diskutablo augļa kā tiesību subjekta stausu. Feministiskas diskurss centienus abortus pakļaut striktiem ierobežojumiem uzskata par veidu, kādā patriarhālās varas struktūras padara sievietes ķermeni par manipulāciju objektu, atņemot vai būtiski ierobežojot pašas sievietes varu pār to.
Reliģiskie aizliegumi
Kristietības pozīcija balstīta uz bausli "tev nebūs nokaut".
Jūdaismā rabīni visai kategoriski nostājas pret abortiem uzskatot, ka tā tiek kavēta mesijas atnākšana.
Aborti un sociālais konteksts
Stīvena Levita un Džona Donahjū veiktajā pētījumā viņi secina, ka pastāv korelācija starp abortu legalizāciju un noziedzības līmeņa samazināšanos, respektīvi, laika posmā, kurā ASV tika legalizēti aborti, ir fiksējama noziedzības līmeņa samazināšanās. Tiesa, šo aspektu nosoda daži abortu pretinieki, apgalvojot, ka šādi secinājumi var novest pie sava veida eigēnikas, jo abortus parasti izvēlas sociāli zemākie slāni un līdz ar to sabiedrība tiek atbrīvota no noteikta tipa indivīdiem, ko var traktēt, kā diskrētu genocīdu. Abortu aizstāvji atbild, ka eigēnikai līdzigā tendence šeit tiek diskreditēta izmantojot ad Hitlerum argumentu, kas cenšas to sasaistīt ar Hitlera un Nacistikās vācijas politiku, kura ietver negatīvas konutācijas, kaut arī šeit tā kalpo sabiedrībai nenodarot ļaunumu kādai atsevišķai grupai. Viņi uzsver, ka ir būtiska atšķirība starp organizētu masu iznīcināšanu, kas balstās uz ideoloģiskās fikcijām un iespēju sabiedrībai kvalitatīvi attīstīties bez ārēja spēka ietekmes, kas šajā gadījumā ir abortu legalizācijas sekas. Abortu pretinieki diskusijās norāda arī uz datu viltošanas[2][3][4] un tendenciozas atlases[5] gadījumiem no abortu aizstāvju[6] puses. Tāpat tiek ziņots par gadījumiem, kad abortu aizstāvji, ignorējot likuma prasības, nav ziņojuši par iespējamiem izvarošanas gadījumiem[7]. Dažbrīd pozīcijas "par" un "pret" pieņem kriminālu raksturu, kad tiek demolētas klīnikas, kurās tiek veikti aborti,[nepieciešama atsauce] izpostīti abortu pretinieku biroji,[nepieciešama atsauce] tiek izteikti draudi pretējo uzskatu aizstāvjiem un pat slepkavības. 2009. gada maija pēdējās dienās ASV nogalināts viens no zināmākajiem abortu aizstāvjiem, ārsts Džordžs Tillers[8]), ko abortu pretinieku "Pro Life" lielākās grupas kategoriski nosoda[9][1].
Atsauces
- ↑ Piemēram , viena no tām - "Pro Life Action Ministries" šajā sakarā raksta: Pro-Life Action Ministries is an interdenominationalChristian organizationdedicated to publicly defendingthe sanctity of human life, and savinglives from abortion, infanticide andeuthanasia now through peacefuldirect-action and educational projects.[1]
Skatīt arī
Pēcaborta sindromsAkcija T4Eitanāzija
Informācija citur
MK noteikumi par grūtniecības pārtraukšanas kārtību
Asociācijas "Papardes zieds" buklets "Aborts" (pdf)
Aborts kristīgā skatījumā.