definição e significado de tēja | sensagent.com


   Publicitade E▼


 » 
alemão búlgaro chinês croata dinamarquês eslovaco esloveno espanhol estoniano farsi finlandês francês grego hebraico hindi holandês húngaro indonésio inglês islandês italiano japonês korean letão língua árabe lituano malgaxe norueguês polonês português romeno russo sérvio sueco tailandês tcheco turco vietnamês
alemão búlgaro chinês croata dinamarquês eslovaco esloveno espanhol estoniano farsi finlandês francês grego hebraico hindi holandês húngaro indonésio inglês islandês italiano japonês korean letão língua árabe lituano malgaxe norueguês polonês português romeno russo sérvio sueco tailandês tcheco turco vietnamês

Definição e significado de tēja

Definição

definição - Wikipedia

   Publicidade ▼

Locuções

Dicionario analógico

   Publicidade ▼

Wikipedia

Tēja

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zaļā tēja

Tēja ir dzēriens, kuru pagatavo ar karstu ūdeni aplejot augu daļas un ļaujot tām dažas minūtes ievilkties, vārdu "tēja" visbiežāk attiecina uz šādi pagatavotu tējas koka (Camellia sinensis) uzlējumu, kā arī šā auga daļām. Bieži vien tēja tiek gatavota arī no citiem augiem, pastāv arī "zāļu tējas", kas nereti tiek uzskatītas par ārstnieciskām.

Satura rādītājs

Tējas tulks

Bieži vien uz tējas iesaiņojumiem varam izlasīt nezinātājam neko neizsakošus latīņu alfabēta burtu savienojumus, kurus ražotāji izmanto, lai apzīmētu tējas sastāvu (pusatvērušos tējas pumpuru piejaukumu, granulu vai lapu izmēru) un tējas kvalitātes rādītājus. Zinot šo burtu salikumu atšifrējumus, ir vieglāk neapmulst lielajā tēju klāstā un izvēlēties sev tīkamāko tēju.

F.O.P - Flowery Orange Pekoe

Melnā tēja, ko iegūst no tējas auga pumpuriem un pašām jaunākajām lapiņām.


O.P. - Orange Pekoe

Augstas kvalitātes veselo lapu tēja, ko iegūst no pumpuriem un tējaskrūma pirmajām augšējām izplaukušajām lapiņām, kas ir nedaudz lielākas par F.O.P. standartu. Šīs lapas skaitās visvērtīgākās un tiek lasītas rokām, tādēļ tās saglabājas veselas.


Pekoe

Melnā tēja, ko ražo no īsākām lapiņām nekā O.P. standarts.


F.B.O.P.F. - Flowery Brokem Orange Pekoe Fannings

Tēja no ļoti smaržīgām O.P. standarta augšējām lapām. Daļu lapu papildus sagriež, tāpēc dzērienam ir īpaši izteikta garša un aromāts. Turklāt uzlējumā ir sīki sagrieztas lapas, kas dzērienam piešķir piesātinātu krāsu un paātrina ievilkšanās procesu.


B.O.P.1 - Broken Orange Pekoe 1

Tāpat kā F.B.O.P.F. standarts - no O.P. standarta pumpuriem un lapām, ko papildus sagriež. Tomēr nesatur tējas smalkumus, tādēļ dzēriens ir nedaudz vieglāks, taču stiprāks nekā O.P. standarta veselo lapu tēja.


B.O.P. - Broken Orange Pekoe

Viena no populārākajām sasmalcinātajām tējām ar spēcīgu garšu.


G.B.O.P. - Golden Broken Orange Pekoe

B.O.P. standarta tēja, kuras sastāvā ietilpst reti zelta pumpuri, kas piešķir tējai izmeklētas aromāta un garšas nokrāsas.


Tējas daudzveidība

Visas tējas iegūst no viena auga - Ķīnas tējaskrūma (Thea sinensis sin. Camellia sinensis). Melno un zaļo tēju iegūst no jaunajiem dzinumiem, kam izaugušas 3-5 lapiņas. Arī balto, dzelteno, lapu, sasmalcināto, presēto u.c. iegūst no tējaskrūma lapām, atšķirību panāk ar apstrādi ražošanas procesa laikā. Par viskvalitatīvāko tiek uzskatīta tēja, kas iegūta no krūma augšējām galotnes lapiņām un dažkārt arī pumpuriem. Tējas plantācijs atrodas Ķīnā, Japānā, Indijā, Zimbabvē, Kenijā, Argentīnā, Paragvajā, Gruzijā, Šrilankā, Krievijā, Indonēzijā, Malaizijā.Pēc novākto lapu lieluma, tējas iedala veselo lapu, lauzto vai griezto lapu un sasmalcināto lapu tējās.

Veselo lapu tējas

Tās ir piemērotas lietošanai vakarā, pretēji tējām no neliela izmēra vai speciāli sagrieztām lapām, kas ir piemērotākas tējas baudīšanai no rītiem un dienas laikā, jo no tām pagatavotā tēja ir stiprāka un tajā ir vairāk kofeīna.Lapu tēju ievilkšanās laiks ir apmēram 6-8 minūtes. Šīm tējām ir smalks, viegls aromāts un izmeklēta garša.

Smalcināto lapu tējas

Lielās lapas tiek speciāli sagrieztas vai salauztas, lai iegūtu stipru, kvalitatīvu, ar bagātīgu aromātu un garšu apveltītu tēju. Tas tiek darīts, sarullējot vēl zaļas tējas lapiņas. Šādas sīki sasmalcināto lapu tējas ir visvairāk pirktās. Šī tēja arī tiek pildīta tējas maisiņos, jo tā ātri izdala aromātu un krāsu un tās ievilkšanās laiks ir tikai 3-4 minūtes.

Baltā tēja

Šī tēja skaitās elitāra, jo ir diezgan liels retums un viena no izsmalcinātākajām un dārgākajām tējām. Baltā tēja netiek tvaicēta. Lai saglabātu tās lapu dabisko izskatu, tā tiek žāvēta saulē. Baltā tēja ir daudz veselīgāka un aromātiskāka kā citas tējas, taču to ir grūti transportēt un ilgstoši uzglabāt, jo tā nav fermentēta.

Zaļā tēja

Antioksidantus satur gan melnā, gan zaļā tēja, taču slāpes labāk remdē zaļā. Tas tāpēc, ka tā netiek fermentēta un tajā saglabājas daudzas svaigo tējas lapu īpašības. Un, jo īsāks lapu vītināšanas laiks, jo tai vairāk kopīgu īpašību ar balto tēju.

Tēju lapiņu rullēšana piešķir dazādām šķirnēm atšķirīgu izskatu. Stipri sarullētas tējas lapiņas izskatās pēc skrotīm vai kādreiz Britu kolonijā lietotā šaujampulvera - nelielām bumbiņām, tapēc tā tiek dēvēta par Gunpowder (Šaujampulveris). Ķīnā šādi sarullētas tējas tiek dēvētas par pērļu tējām.

Tējas pagatavošana

Lai pagatavotu gardu tēju, nepieciešams ņemt vērā 3 faktorus: tējas uzglabāšanu, pagatavošanu un pasniegšanu.

Tā, kā tējas labi uzsūc dažādus aromātus, tās jāglabā uzmanīgi un rūpīgi: jātur tumšos, sausos un cieši noslēgtos traukos (gaisma, siltums un mitrums veicina tās bojāšanos). Mājas apstākļos to var uzglabāt slēgtās metāla kārbās, kas paredzētas tējas vai kafijas uzglabāšanai, kā arī keramikas vai porcelāna traukos ar stingri noslēdzamu vāku. Tēju nav ieteicams turēt plastmasas vai plastikāta traukos, jo tie veicina mitruma rašanos un tējas sasmakšanu. Tāpat būtu jāizvairās turēt to [polietilēns|polietilēna]] vai papīra maisiņos, kādos tā tiek pārdota veikalā, jo tos nav iespējams cieši noslēgt un tēja piesūcas ar īpatnējo papīra smaržu. Tikpat nozīmīgs ir tējas daudzums, kuru ieber tējkannā, jo tas nosaka dzēriena garšas īpatnības un kvalitāti. Šis daudzums ir atšķirīgs no katras kultūras paražām, taču par visoptimālāko tiek uzskatīta tējkarote ar kaudzīti tējas lapu uz 200 mililitriem ūdens.

Trauki

Tēja parasti tiek pasniegta tējkannā. Tā kā tās materiāls ietekmē tējas garšu, tas jāizvēlas īpaši rūpīgi. Par vislabākajiem materiāliem tiek ieteikts porcelāns, stikls, keramika vai tērauds. Tējas tasei vislabāk izvēlēties porcelānu.

Uzlejot tēju, vispirms ir jāsasilda tējas uzliešanas trauks. To dara izskalojot to ar nelielu daudzumu verdoša ūdens. Kad tēja uzlieta, tējkannu aiztaisa ar vāku, lai tējas aromāts neiztvaikotu. Ķīnā, piemēram, tēju iedala pēc uzlējumu skaita: pirmo izmanto tējas noskalošanai, to nedzer un tas uzreiz tiek liets ārā no tējkannas. Nākošie uzlējumi tiek dzerti. Pēc tradīcijām tikai trešo vai piekto uzlējumu uzskata par labāko. Taču tā, kā dažādiem tējas veidiem lapu atvēršanās ir atšķirīga, tad dažreiz to labākās īpašības atklājas tikai pēc pieciem vai vairāk uzlējumiem. Lai gan šeit domas dalās, jo viens no kīniešu tējas aizliegumiem vēsta par to, ka tēja saglabā savas labās īpašības tikai pirmajā un otrajā uzlējumā, nākošajos sāk izdalīties kaitīgās vielas.

Laiks un temperatūra

Lai pagatavotajai tējai būtu lieliska garša, to gatavojot nepieciešams ievērot šādus nosacījumus:1)ūdenim jābūt mīkstam un kvalitatīvam, lai tādu iegūtu, ūdeni strauji uzvāra un turpina vārīt vēl 5 minūtes. Šādi rīkojoties magnija un kalcija sāļi nogulsnējas un, līdz ar to, ūdens kļūst mīkstāks;2)uz 200 mililitriem ūdens ņem vienu tējkaroti tējas. Ķīnieši un japāņi uzskata, ka vislabākais ūdens tējas pagatavošanai ir no ziedošu persiku un plūmju apsnigušajiem zariem savāktais sniegūdens. Taču, ja šādas iespējas iegūt sniegūdeni nav (pie tam ņemot vērā, ka mūsu platuma grādos kopā ar sniegu uz zemes nonāk arī dažādas kaitīgas vielas), var lietot ūdensvada ūdeni, to vismaz diennakti nostādinot, lai nogulsnētos tajā esošās minerālvielas.Ūdens temperatūra ir atkarīga no tējas veida, taču labāk tējas lapiņas apliet ar tādu ūdeni, kas vēl nav uzvārījies un, kuram nav lielo plīstošo gaisa burbuļu, bet gan tikai nelieli burbulīši, no kuriem tas kļuvis balts.Dzēriena ievilkšanās laiku nosaka ar degustāciju 30 sekundes pēc tējas uzliešanas. Pēc šī laika tējas lapas pamazām atveras, līdz ar to izmainās dzēriena garša. Optimālais tējas ievilkšanās ilgums ir tas, pēc kura tā ir visbaudāmākā. Ja šis laiks tiek pārsniegts, tēja iegūst rūgtu garšu un zaudē savu kvalitāti. Jo ilgāk tējai ļauj ievilkties, jo rūgtāka tā kļūst, taču šo rūgto garšu var mazināt, pievienojot saspiestu meloni vai mazliet piena. Tēja ir pagatavota pareizi, ja tai pēc uzliešanas ir parādījušās putiņas.

Tēja un pašsajūta

Tēja jau sen tiek lietota slāpju remdēšanai, taču izrādās, ka tai piemīt arī dziednieciskas īpašības. Sākotnēji Ķīnā tēja tika lietota tieši kā ārstniecisks līdzeklis un tikai pēc tam tas kļuva par pārtikas produktu. Senie ķīnieši uzskatīja, ka ziemā tēja sasilda, bet vasarā dzesē. Lai iegūtu ārstniecisku efektu, esot jāizdzer 6-10 tējas tasītes diennaktī, taču pēc nepieciešamības devu var arī paaugstināt. Dzērienam jābūt siltam un ne pārāk stipram. Ja to lieto ārstnieciskos nolūkos, tēju vispareizāk dzert 20-30 minūtes pirms vai pēc ēšanas.

Tējas krūmā ir aptuveni 100 dažādu vielu, 30-50% no tām pāriet ūdens šķīdumā, ko dzeram. Tējas lapas satur alkaloīdus (kofeīnu, teofilīnu, teobromīnu), miecvielas (tanīnus), A,B1,B2,C,K,P,PP vitamīnus, minerālvielas (kāliju, mangānu, cinku, fluoru), dabiskos antioksidantus: flavonoīdi, organiskās skābes, kā arī tajās ir 0.5-1% ēterisko eļļu. Esot pierādīts, ka svaigās tējas lapās ir četras reizes vairāk C vitamīna nekā citronu vai apelsīna sulā.

Ķīniešu tējas aizliegumi

Lietojot tēju tomēr jābūt piesardzīgiem, tāpēc ķīnieši ir sastādījuši tējas dzeršanas aizliegumus:

1)Kaut gan tēja ir karsta, tā pēc savas dabas ir auksts dzēriens un dzerts tukšā dūšā var atdzesēt liesu un kuņģi.

2)Nebūtu ieteicams dzert pārāk karstu tēju, jo tā stipri kairina mutes dobumu, rīkli un kuņģi. Ja ilgstoši lieto pārāk karstu tēju, tā var nelabvēlīgi ietekmēt šo orgānu izmaiņas. Dzeršanas laikā tējas temperatūru būtu labāk pazemināt līdz 56 grādiem.

3)Efektīvāk ir dzert siltu un karstu tēju, jo tā rada mundrumu un paaugstina darbaspējas, taču auksta tēja - samazina.

4)Dzerot pārāk stipru tēju, organismā tiek uzņemts pārāk liels kofeīna un tanīna daudzums, tas var izraisīt galvassāpes un bezmiegu.

5)Tējai nevajadzētu ļaut pārāk ilgi ievilkties, jo tad izgaist tās sastāvā esošie polifenoli un ēteriskās eļļas un rodas kaitīgi savienojumi. Savukārt uzlējuma glabāšana siltā vidē, veicina mikroorganismu (baktēriju un sēnīšu) veidošanos.

6)Tēju ieteicams lietot 20-30 minūtes pirms maltītes, lai nesašķidrinātu siekalas, kas šķel barības vielas un lai ēdiens nesķistu bezgaršīgs.

7)Tēju nevajadzētu lietot 20-30 minūtes pēc maltītes, jo liels šķidruma daudzums uzreiz pēc maltītes atšķaida kuņģa sulu, kavējot gremošanu.

8) Tējā esošās vielas, īpaši tanīns, var ietekmēt zāļu uzsūkšanos organismā, tādēļ to nevajadzētu uzdzert zāļu preperātiem.

9)Diennakti stāvējusi tēja ir zaudējusi vitamīnus un kļuvusi par ideālu vietu baktērijām. Kīnieši šādu dzērienu neiesaka dzert, labāk to izmantot kā ārīgu līdzekli ārstniecības nolūkos.

10)Pirmais uzlējums izvelk no tējas lapiņām apmēram pusi vērtīgo vielu, otrais - apmēram 30%, nākamajam izviljumam ir tikai vairs 1-3% tējas pazīmju. Ar katru nākamo uzlējumu no lapām var sākt izdalīties arī kaitīgas vielas, jo nelielā daudzumā tās ir arī šajā augā.

Ārējas saites

Tējas vēsture

Kā "izlasīt" tēju

[Tējas avīze/ Tējas avīze]

Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Tēja


.

 

todas as traduções do tēja


Conteùdo de sensagent

  • definição
  • sinónimos
  • antónimos
  • enciclopédia

 

3877 visitantes em linha

calculado em 0,032s